LVGMC meteorologiskais radars Meteorologiskais Doplera radars METEOR 500C tika uzstadits lidostas

1
LVGMC meteorologiskais radars Meteorologiskais
Doplera radars METEOR 500C tika uzstadits
lidostas Riga tuvuma un darbojas no 2006.gada
novembraRadara ražotajs - SELEX Sistemi
Integrati GmbH
2
Ka strada radars?

• RADAR Radio Detection And Ranging radio
  noverošana un klasifikacija ta ir ierice, kas
  skene atmosferu ar elektromagnetiskajiem vilniem
  (radiovilniem)
• Radari tika izgudroti pirms Otra Pasaules kara un
  sakuma tika izmantoti, lai noteiktu lidmašinu
  atrašanas vietu. Tikai velak radars kluva par
  svarigu aprikojumu meteorologija, astronomija,
  lidojumu kontrole, lai ari pirmie meteorologisko
  noverojumu meginajumi ar radaru notika jau
  pagajuša gadsimta 40-jos gados
• Radars raida radiovilnus, kas saskaras ar merkiem
  atmosfera hidrometeoriem (udens pilieniem,
  sniega graudiem, krusu), ka ari aerosoliem,
  putekliem un kukainiem u.c. Tie atstaro
  radiaciju, un radars uztver šo atstaroto
  radiaciju
• Atstarotas radiacijas daudzums ir atkarigs no
  hidrometeoru ipatnibam to izmeriem un
  absorbešanas spejas. Lielaki un blivaki objekti
  dos ari lielaku atstarojumu. Udens pilieniem ir
  labaka atstarošanas speja neka sniegam un ledum,
  bet slapjam sniegam ir piemit vislielaka
  atstarošanas speja
• LVGMC riciba esošais radars ir ta sauktais C-Band
  radars, kura raidito vilnu garums ir 5.4 cm. Ar
  to ir iespejams detektet tikai tas makonu zonas,
  no kuram izkrit nokrišni
• Jauni produkti tiek genereti ik pec 10 minutem
  tatad tos var iegut gan ka atseviškus attelus ar
  10 minušu intervalu, gan ka animaciju par
  noteiktu laika intervalu (pašreiz 12 stundas)

3
Ka darbojas radars?
Atstarotas radiacijas daudzums Z tiek izmantots,
lai aprekinatu nokrišnu intensitati pec sekojošas
formulas Z 200 x R1,6
Atstarotas radiacijas daudzums Z, dBZ Nokrišnu intensitate R, mm/st. Nokrišnu intensitate
5 0.07 Nelieli
10 0.15 Nelieli
15 0.3 Nelieli
20 0.6 Nelieli
25 1.3 Nelieli
30 2.7 Mereni
35 5.6 Mereni
40 11.5 Stipri
45 23.7 Loti stipri
50 48.7 Intensivi
55 100 Ekstremali intensivi (krusa)
60 205 Ekstremali intensivi (krusa)
4
Dažadu objektu atstarošanas diapazons
Cu cong, Ci, CcAc(ledainie), Cs Ac, Cu hum, Sc,
Stsmidzinošs lietus sniega graudiAs sniegsli
etus lietus gazes, perkoni jura,
putni kukainitraucejumi
-20 -10 0 10 20 30 40 50 60
dBZ
5
Zemes virsmas izliekuma
ietekme

• Nokrišni no zemiem makoniem, kas atrodas talu no
  radara, var tikt neuztverti, jo tie atradisies
  zem zemaka radara raidita stara optimalais
• signalu uztveršanas radiuss ir 150-300
  km

6
Ja radara stars tiktu raidits paraleli Zemes
virsmai (0º), ari tas noteikta attaluma no radara
atmosferu skanetu jau vairaku kilometru augstuma,
reali LVGMC radaram zemakais skanejuma lenkis ir
0,3º, kas lidz ar attaluma palielinašanos no
radara, vel atrak attalinas no Zemes virsmas.
Lidz ar to vasara, kad konvektivie makoni
sasniedz 10 un vairak kilometru augstumu, tie ir
redzami ari talu uz radara darbibas radiusa
arejas robežas, savukart ziema, kad makonu
augstums bieži ir zemaks par 5-6 km, talak no
radara esoši pat intensivu nokrišnu makoni var
netikt uztverti.
7
Atseviški radara produkti PPI plaknes stavokla
indikators (Plan Position Indicator)
Reflektivitate / atstarošanas
8
PPI plaknes stavokla indikators
Kopsavilkums
Produkts PPI ir viens no atrakajiem produktiem,
jo tas tiek generets no vienas plaknes skanejuma
datiem (skanejuma lenkis ir 0,3º)
?
Sakara ar Zemes lodveidigumu un to, ka skanejuma
lenkim ir jabut gt 0 gradiem, lidz ar attalumu no
radara loti strauji pieaug augstumus virs Zemes
virsmas, no kura tiek sanemta informacija. Tatad
dati sniedz informaciju par dažadiem augstumiem
virs Zemes virsmas atkariba attaluma no radara
?
Radaru tuvuma vienmer ir traucejumi, jo,
maksimalas kvalitates datu iegušanai, netiek
izmatoti filtri, kas nonem atstaroto informaciju
no stacionariem objektiem ap radaru, piemeram,
ekam. Ari situacijas, kad zemes virsmas tuvuma
atmosfera ir temperaturas inversijas slanis,
paradas intensiva atstarošanas no ta (piemera
inversijas slanis ir virs Rigas lica). Redzami
ari starveida traucejumi. Lidz ar to šis
produkts vislabak ir izmantojams, lai iegutu
faktiskas situacijas kopskatu un pirmo ideju par
nokrišniem (to atrašanas vietu un intensitati)
S
9
SRI lietus intensitate uz virsmas (Surfice
Rainfall Intensity)
10
SRI lietus intensitate uz virsmas (Surfice
Rainfall Intensity)
11
PAC akumuletie nokrišni (Precipitation
Accumulation)
12
PAC akumuletie nokrišni (Precipitation
Accumulation)
Kopsavilkums
Produkts sniedz informaciju par akumuleto
nokrišnu daudzumu noteikta laika perioda šaja
gadijuma 24 stundu laika, jeb t.s.
meteorologiskas diennakts laika (no plkst. 600
UTC iepriekšeja diennakti lidz plkst. 600 UTC
šaja diennakti.
?
Produkts, kas sniedz priekšstatu par nokrišnu
daudzumu diennakts laika. Šie dati ir salidzinami
ar nokrišnu daudzuma merijumiem meteorologisko
noverojumu stacijas, tomer te nebus viennozimigas
korelacijas. Jo isaks ir salidzinamais periods
(piemeram, diennakts), jo ieverojamaka ir
atškiriba. Ta izlidzinas, ja palielina
salidzinamo periodu (piemeram, menesis vai
gads). Nav redzami traucejumi no stacionariem
objektiem radara tuvuma nav redzami ari
inversijas raditie traucejumi. Saglabajas
starveida traucejumi.
S